Vislieliskākā sistēma, kāda jebkad pasaules vēsturē ir radīta, ir jūsu smadzenes. Jūsu prāts ir atbildīgs par visām jūsu domām, emocijām un uzvedību. Diemžēl mēs, cilvēki, par savām smadzenēm daudz ko nezinām, un ir pienācis laiks to mainīt. Jūsu smadzenes sver 2 līdz 4 kg. Jūsu prāts sastāv no 60% taukiem, un tā ir vistaukākā sistēma jūsu organismā.
Vai zinājāt?
Jūsu prāts absorbē 25 procentus asins no katra sirdsdarbības sitiena. Jūsu smadzenēm ir divas puses jeb puslodes (kreisā puslode un labā puslode). Kreisā puslode palīdz jums ar detaļām, valodu un analīzi. Ideālā puslode palīdzēs jums ar sejām, telpisko orientāciju un skaņām. Jūsu prātam ir galvas garoza un zemāka garoza. Jūsu garozā ir apziņa, kas ļauj saprast, atcerēties, sazināties, lasīt, rakstīt, orientēties attālumā un apstrādāt sensorās informācijas. Jūsu zemapziņa apstrādā zemapziņas dzinējspēku vai procesuālo uzvedību, piemēram, ģērbšanos, braukšanu ar automašīnu un rakstīšanu datorā.
Jūsu galvas smadzeņu garozas un zemapziņas saskarsme ir kā krāšņa simfonija. Tavs hipokamps ir prāta sakārtojums (atrodas katras spuras daivas centrā, tikai zem katra galvaskausa tempļa), kas ļauj tev mācīties. Cilvēka smadzenes (tāpat kā dzīvnieku prāts ) var radīt jaunas smadzeņu šūnas. Šī jaunu smadzeņu šūnu augšana (neirogēze) notiek hipokampā. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēka prātam piemīt "neironu plastiskums" jeb tas ir kļuvis par sistēmu, kas ir ļoti dinamiska, pastāvīgi reorganizējas un ir plastiska. To veido vides ietekme.
Vides faktors
Mūsu smadzenēm ir nepieciešama bagātināta, sarežģīta un inovatīva vide. Pasīva un rutinēta vide neveicina jūsu prāta veselību. Iedarbība uzlabotā vidē visa mūža garumā izraisīs jaunu smadzeņu šūnu augšanu un lielāku mobilo savienojumu ("sinaptisko savienojumu blīvumu") palielināšanos. Sinaptiskais blīvums jeb smadzeņu grāmata var palīdzēt aizkavēt neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Alcheimera slimības un ar to saistīto demences slimību, rašanos. Smadzeņu veselība sākas dzemdē, un tā ir jāveicina visa mūža garumā. Nodarbojieties ar jauniem un sarežģītiem, nevis rutinētiem un pasīviem darbiem. Novecojot neaizslēdzieties un neaizslēdzieties no sabiedrības.
Cilvēkiem, kuri dzīvo izolācijā, ir lielāks demences risks. Pievienojieties grupām un sabiedriskajām organizācijām savā apkārtnē. Uzturiet un veidojiet savu draugu un ģimenes tīklu. Katru dienu izstaigājiet 7000 līdz 12 000 soļu. Pastaigas vairākas reizes nedēļā samazina demences risku. Iegādājieties pedometru, lai atgādinātu sev par pastaigām un sekotu līdzi savām ikdienas darbībām. Dejojiet, jo tā ir uzvedība, kas mazina demences risku. Dārzkopība un adīšana samazina demences risku. Aerobikas vingrinājumi var palīdzēt sirdij un apgādāt smadzenes ar nepieciešamajām asinīm un skābekli. Biežāk izmantojiet abas ķermeņa puses: kļūstiet divpusēji kustīgi. Iemācieties citu valodu. Ikdienā lasiet un rakstiet (lietojiet savu nedominējošo roku): jo sarežģītāk, jo labāk. Iemāciet zīmju valodu, jo tā paaugstina IQ un paaugstināts IQ samazina demences risku.
Ko darīt?
Spēlējiet galda spēles, jo galda spēļu spēlēšana mazina demences risku. Ceļošana mazina demences risku, jo tā ir saistīta ar jaunu un sarežģītu vidi. Spēlējiet kādu mūzikas instrumentu. Klausieties klasiskas dziesmas, jo tas var palīdzēt uzlabot mācīšanos. Ikdienā lūdzieties, jo tas uzlabo jūsu imūnsistēmu. Regulāri apmeklējiet oficiālu dievnamu - tas veicina labāku dzīves kvalitāti un ilgmūžību. Mācieties meditēt, lai spētu palēnināt tempu. Dzīvnieki, kas pakļauti pārāk stimulējošai videi, uzrāda palēninātu smadzeņu attīstību.
Uzziniet relaksācijas procedūras ar dziļu elpošanu un muskuļu atslābināšanu. Palēniniet tempu un nebaidieties pateikt "nē". Katrā ēdienreizē apēdiet 80 % no tā, ko plānojat ēst. Saprātīgs kaloriju ierobežojums var uzlabot jūsu pašsajūtu. Ēdiet ar traukiem, un jūs ēdīsiet mazāk un ēdīsiet veselīgu pārtiku. Palieliniet omega 3 taukskābju uzņemšanu. Tas ietver tādas treknas zivis kā lasis, sardīnes un siļķes. Vairākas unces laša nedēļā samazina demences risku.
Nobeiguma vārds
Arī valrieksti un nesālīti rieksti ir ļoti noderīgi. Palieliniet antioksidantu devu. Tostarp C un E vitamīnu. Krāsainie augļi (āboli, bumbieri, kantalupa un ogas) un dārzeņi ir noderīgi. FDA iesaka piecas porcijas dārzeņu un augļu dienā. Samaziniet pārstrādātu pārtikas produktu un sarkanās gaļas patēriņu. Samērā labi der liesa gaļa, piemēram, vistas krūtiņa bez ādas. Labi ir zaļie lapu dārzeņi. Ēdiet vienu maltīti kopā ar citiem dienā.